Resursi atbalstam saistībā ar apreibinošajām vielām
Atbalsts mūsu kopienai
TikTok komanda ir apņēmusies veidot atbalstošu vidi, kurā mūsu kopienas dalībnieki jūtas droši un var brīvi izteikties. Tas ietver arī augošās to cilvēku kopienas, kuri izmanto TikTok sniegtās iespējas, lai dibinātu saiknes, sniegtu atbalstu un mācītos no līdzcilvēkiem, kurus ietekmējusi apreibinošo vielu (tostarp narkotiku, alkohola un tabakas) lietošana, kā arī ar to saistītām organizācijām.
Mēs apzināmies, ka cilvēkiem ir dažādi uzskati un pieredze saistībā ar apreibinošu vielu lietošanu. Lai kāda būtu tava pieredze, mēs vēlamies sniegt informāciju, lai gādātu par mūsu kopienas drošību un palīdzētu tev izdarīt drošākas izvēles. Tāpēc esam izstrādājuši šo materiālu kopā ar ekspertiem šādos jautājumos.
Šie materiāli ir paredzēti visiem, kas:
- vēlas uzzināt par apreibinošo vielu ietekmi uz prātu, ķermeni un rīcību;
- apsver lietot vai pašlaik lieto apreibinošās vielas;
- meklē informāciju par to, kā mainīt savas attiecības ar apreibinošo vielu lietošanu;
- ir norūpējušies par kādu, ko skārusi apreibinošo vielu lietošana;
- meklē atbalstošu kopienu, kurā dalīties ar piedzīvoto; vai
- vēlas veidot atbalstošu dialogu par apreibinošo vielu kaitīgo ietekmi
Par apreibinošo vielu lietošanu var būt grūti runāt. Mēs ceram, ka šajā lapā atrodamie materiāli un informācija kalpos kā atbalsts tev un taviem tuviniekiem.
Jautājumi, kas tev varētu rasties
Kas ir apreibinošo vielu lietošana?
Apreibinošo vielu lietošana ir dažādu vielu – piemēram, narkotiku, alkohola un tabakas – lietošana. Cilvēki apreibinošās vielas lieto dažādos veidos – daži tās izmēģina intereses pēc, citi lieto regulārāk, bet vēl citi kļūst no kādas vielas atkarīgi (atkarību sauc arī par psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumiem). Vairāk par dažādiem apreibinošo vielu lietošanas veidiem lasi tālāk.
Eksperimentēšana
Cilvēki mēdz eksperimentēt ar apreibinošajām vielām noteiktās situācijās, piemēram, ballītēs. Viņiem parasti nav tieksmes pēc vielas un domu par to līdz brīdim, kad viņi grasās to lietot. Šie cilvēki parasti vielu lieto ziņkāres vai jautrības dēļ. Apreibinošo vielu lietošana nav viņu dzīves centrā – tā vienkārši notiek brīžos, kad tas ir ērti.
Lietošana izklaides nolūkā
Var notikt, kad cilvēki apreibinošās vielas lieto regulāri, bez medicīniska iemesla. Apreibinošo vielu lietošana var būt daļa no kāda ieraduma – piemēram, alkohola lietošana katru nedēļas nogali pirms došanās izklaidēties.
Kaitīga lietošana
Notiek, kad apreibinošo vielu lietošana ir kļuvusi biežāka un riskantāka un sāk negatīvi ietekmēt citas cilvēka dzīves jomas. Cilvēki, kuriem raksturīga kaitīga apreibinošo vielu lietošana, turpina tās lietot par spīti lietošanas radītajām problēmām. Šajā posmā cilvēku saistībā ar apreibinošo vielu lietošanu var uzrunāt draugi vai ģimenes locekļi.
Pieradums
Pieradums pie narkotikas iestājas, kad cilvēka ķermenis apreibinošajai vielai pielāgojas. Tas nozīmē, ka ķermenim viela ir nepieciešama, lai justos “normāli”. Pārtraucot vielas lietošanu, rastos pārtraukšanas simptomi, piemēram, nogurums, trauksme/depresija, svīšana, vemšana, krampji vai halucinācijas. Pieradums pie noteiktām vielām var rasties pat tad, ja tās tiek lietotas atbilstoši ārsta norādījumiem.
Atkarība
Cilvēks, kuram ir atkarība, turpina lietot vielu par spīti tās negatīvajai ietekmei uz viņu pašu un citiem. Cilvēki reizēm mēģina pārtraukt vielas lietošanu, taču tieksme pēc vielas un pārtraukšanas simptomi var būt pārāk spēcīgi, lai tos pārvarētu. Atkarība var piemeklēt ikvienu. Tā nav izvēle – tā ir ārstējama slimība, un atbilstoši cilvēka konkrētajām vajadzībām ir pieejami daudzi dažādi ārstniecības veidi. Atkarība nenozīmē, ka cilvēkam trūkst disciplīnas – tā ir saslimšana.
Kāpēc noteiktu narkotiku lietošana pašlaik ir īpaši riskanta?
Neviens nevar droši zināt, kā uz viņu iedarbosies narkotikas. Taču pēdējā laikā var būt grūti noskaidrot pat to, vai apreibinošā viela tiešām ir tas, ko lietotājs sagaida. Divi galvenie iemesli ir fentanils un viltojumi.
- Fentanils ir spēcīgs sintētiskais opioīds. Pastāv 2 veidu fentanils: 1) farmaceitiskās kvalitātes (farmācijas uzņēmumu izgatavots un ar kontrolējamu devu) un 2) “nelegālais” fentanils, ko izgatavo cilvēki, kas tirgo narkotikas ārpus regulētā farmācijas tirgus. Nelegālo fentanilu dažkārt slepeni pievieno citām narkotikām, jo to ir lētāk izgatavot un tas ir spēcīgāks par daudzām citām narkotikām. Fentanilu mēdz pievienot viltotām tabletēm (kas izskatās pēc recepšu pretsāpju opioīdiem, taču ko patiesībā izgatavo nelegālo narkotiku tirgotāji) vai sajaukt ar tādām vielām kā heroīns, kokaīns un metamfetamīns. Cilvēkam nāvīgi var izrādīties vien 2 miligrami fentanila – tik daudz, cik daži sāls graudiņi. Šī iemesla dēļ fentanils ir viens no galvenajiem narkotiku pārdozēšanas izraisītas nāves cēloņiem. Pat cilvēkiem, kuri uzskata, ka zina, ko lieto, viena reize var izrādīties nāvējoša.
- Viltotas recepšu zāles kā benzodiazepīni (bieži saukti par “benzo”) mēdz būt bīstami spēcīgas un/vai saturēt citas ļoti kaitīgas un bīstamas vielas, kas nav paredzētas medicīniskai lietošanai un izraisa hospitalizāciju un nāvi.
Kas ir “kaitējuma mazināšana”?
Iespējams, tu jau pazīsti jēdzienu “kaitējuma mazināšana”. Šī frāze apraksta praksi, kas mazina ar narkotiku lietošanu saistītos riskus. Kaitējuma mazināšana nenozīmē, ka narkotiku lietošana ir pieņemama vai droša. Tā ļauj aizsargāt un atbalstīt cilvēkus, kuri lieto narkotikas, un bez nosodījuma veicināt pozitīvas pārmaiņas.
Daži kaitējuma mazināšanas piemēri:
- Zāles kā naloksons, kas strauji novērš opioīdu pārdozēšanu, un citas zāles, ar kurām ārstē atkarību no opioīdiem;
- Piekļuve drošākiem piederumiem un drošiem veidiem, kā no tiem atbrīvoties, un ar noteiktu narkotiku lietošanu saistītu slimību testēšana.
Kas ir atveseļošanās?
Atveseļošanās ir process, kura ietvaros cilvēki uzlabo savu vispārējo labsajūtu pēc ar apreibinošo vielu lietošanu saistītiem sarežģījumiem. Atveseļošanās var notikt daudzos dažādos veidos un katrā cilvēkā izpaužas citādi. Tāpat atveseļošanās dažādiem cilvēkiem var nozīmēt dažādas lietas. Dažiem ir nepieciešama pilnīga atturēšanās no visām apreibinošajām vielām. Citiem svarīgāka atveseļošanās daļa ir iemācīšanās tikt galā ar negatīvām sajūtām bez apreibinošo vielu palīdzības.
Atceries, ka atveseļošanās nav lineārs process. Atgriešanās pie apreibinošo vielu lietošanas ceļā uz atveseļošanos ir izplatīta parādība. Tas nenozīmē, ka cilvēkam nav izdevies vai nekad neizdosies sasniegt vēlamo atveseļošanos. Cilvēki var atveseļoties un atveseļojas.
Kas ir ar apreibinošo vielu lietošanu saistītā stigma?
Stigma ir negatīvu attieksmju, baiļu, maldīgu priekšstatu un stereotipu kopums par cilvēkiem, kuri lieto narkotikas vai sadzīvo ar atkarību. Stigma ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neuzsāk apreibinošo vielu atkarības ārstēšanu. Mazināt ar apreibinošo vielu lietošanu saistīto stigmu var ikviens. Viens veids, kā to paveikt, ir mainot veidu, kā mēs runājam par apreibinošo vielu lietošanu.
Saistībā ar apreibinošo vielu lietošanu mēs TikTok izmantojam “uz cilvēku vērstu valodu”. Tas nozīmē, ka mēs cilvēkus nedefinējam pēc noteiktas uzvedības vai diagnozes. Piemēram, tā vietā, lai sauktu kādu par “narkomānu”, mēs viņu saucam par “cilvēku, kurš lieto narkotikas”. Uz cilvēku vērsta valoda ir nenosodoša un palīdz izturēties pret cilvēkiem, kuri cieš no atkarības, ar cieņu un empātiju. Uz cilvēku vērstas valodas lietošana ir svarīgs solis ar apreibinošo vielu lietošanu saistītās stigmas mazināšanā.
Lūk, daži piemēri tam, kā varam izvēlēties citus vārdus, lai mazinātu ar apreibinošo vielu lietošanu saistīto stigmu.
| Tā vietā, lai teiktu… | Saki |
| Narkomānija | Psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumi |
| Narkomāns | Cilvēks, kurš lieto narkotikas |
| Atkarīgais, atkarībnieks | Cilvēks ar atkarību; cilvēks, kurš sadzīvo ar atkarību; cilvēks ar psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumiem |
| Bijušais narkomāns | Cilvēks, kurš atveseļojas vai ir atveseļojies |
| Alkoholiķis | Cilvēks ar alkohola lietošanas traucējumiem; cilvēks, kurš bīstami lieto alkoholu |
| Skaidrā/tīrs | Brīvs no vielām; cilvēks, kurš atveseļojas/atturas |
| Palika tīrs | Uzturēja atveseļošanos |
Kas ir pārdozēšana?
Pārdozēšana notiek, kad kāds uzņem pārāk daudz apreibinošas vielas. Pārdozēšana pavisam viegli var izrādīties letāla. Ja uzskati, ka kāds ir pārdozējis, nekavējoties zvani neatliekamās palīdzības dienestam. Daudzās valstīs un reģionos spēkā ir “labā samarieša likumi”, kas nodrošina aizsardzību pret arestu, apsūdzībām vai vajāšanu par narkotiku vai to lietošanas piederumu glabāšanu situācijās, kad cilvēki, kas cieš no pārdozēšanas vai ir tās liecinieki, vēršas pie neatliekamās palīdzības dienesta.
Pārdozēšanas simptomi ir atkarīgi no vielas, taču to vidū ir:
- Ārkārtīgi bāla un/vai aukstiem sviedriem klāta seja
- Ļengans ķermenis vai ārkārtīgs vājums
- Violeti/zili roku nagi vai lūpas
- Pārmērīga vemšana
- Cilvēks ir bezsamaņā vai nespēj pamosties vai runāt
- Ļoti lēna vai neesoša elpošana
- Straujāka elpošana (tādiem stimulantiem kā kokaīns un metamfetamīns)
- Lēns vai neesošs pulss
- Ātrs vai nevienmērīgs pulss (tādiem stimulantiem kā kokaīns un metamfetamīns)
- Rīstīšanās vai gārdzieni
- Zema ķermeņa temperatūra
- Drudzis (tādiem stimulantiem kā kokaīns un metamfetamīns)
- Stipras vēdersāpes
- Krampji
- Sašaurinātas zīlītes
Laikus pamanītu opioīdu pārdozēšanu var apturēt ar zālēm, ko sauc par naloksonu (to pārdod ar nosaukumiem Narcan, Evzio un Kloxxado) – tās ir dzīvību glābjošas zāles, kas pārdozēšanas gadījumā neitralizē opioīdu ietekmi uz ķermeni. Daudzās valstīs naloksons ir bezrecepšu medikaments, kuru var brīvi iegādāties aptiekās vai bez maksas saņemt no sabiedrības veselības organizācijām.
Lai uzzinātu vairāk par pareizo rīcību gadījumā, ja tev šķiet, ka kāds ir pārdozējis, apmeklē vietni Talk to Frank.
Vai varu uzticēties internetā atrodamajai informācijai?
Vienmēr ar piesardzību izturies pret internetā (tostarp platformā TikTok) atrodamo informāciju par apreibinošo vielu lietošanu. Cilvēki par apreibinošo vielu lietošanu izsaka dažādus viedokļus, kas var nebūt balstīti faktos. Vienmēr pārbaudi internetā atrasto informāciju. Šajā lapā ir izklāstīti fakti par biežāk sastopamajiem apreibinošo vielu veidiem un norādītas saites uz resursiem ar plašāku informāciju.
Fakti par dažādām apreibinošajām vielām
Mēs piedāvājam faktus, lai tavā rīcībā būtu uzticama informācija par dažādiem apreibinošo vielu veidiem, tostarp narkotikām un alkoholu. Mēs izklāstīsim dažus faktus par izplatītākajām apreibinošajām vielām, par kurām tu varētu zināt – par to īpašībām, to radītajām sajūtām un tām raksturīgajiem riskiem.Šajā lapā mēs katru apreibinošo vielu sauksim tās oficiālajā nosaukumā, taču tās bieži tiek sauktas arī dažādos žargonvārdos.
Opioīdi
Kas ir opioīdi? Opioīdi ir narkotikas ar spēcīgu pretsāpju iedarbību uz prātu un ķermeni. Pastāv dažādu veidu opioīdi, tostarp:
- Recepšu pretsāpju opioīdi: pieejami kapsulās vai tabletēs, piemēram, oksikodons un hidrokodons
- Heroīns: nelegāla, no morfija iegūstama opoīdā viela, kuru var smēķēt, injicēt vai iešņaukt. Recepšu opioīdiem un heroīnam ir līdzīga struktūra. Gan recepšu opioīdi, gan heroīns veido savienojumus ar smadzeņu receptoriem, kas atvieglo sāpes, radot vienādu eiforijas sajūtu.
- Fentanils: fentanilu mēdz izrakstīt pacientiem ar stiprām sāpēm vai cilvēkiem ar hroniskām sāpēm, kuriem ir tolerance pret citiem opioīdiem. Pastāv 2 fentanila veidi:
- 1) farmaceitiskās kvalitātes (farmācijas uzņēmumu izgatavots un ar kontrolējamu devu) un
- 2) “nelegālais” fentanils, ko izgatavo cilvēki, kas tirgo narkotikas ārpus regulētā farmācijas tirgus.
- Nelegālo fentanilu mēdz slepus pievienot viltotām tabletēm (kas izskatās pēc recepšu pretsāpju opioīdiem, taču ko patiesībā izgatavo nelegālo narkotiku tirgotāji) vai sajaukt ar tādām vielām kā heroīns, kokaīns un metamfetamīns.
- Cilvēkam nāvīgi var izrādīties vien 2 miligrami fentanila – tik daudz, cik daži sāls graudiņi. Šī iemesla dēļ fentanils ir viens no galvenajiem narkotiku pārdozēšanas izraisītas nāves cēloņiem.
- Kodeīns: kodeīnu bieži izraksta kā klepus sīrupu, taču tas ir sastopams arī tablešu formā. Tas ir vājāks par citiem opioīdiem, taču ar tādu pašu ietekmi uz smadzenēm.
- Morfīns: morfīnu bieži intravenozi ievada slimnīcās. Pacientiem izrakstāmais lietošanai mājās paredzētais morfīns var būt tablešu, plāksteru vai svecīšu formā.
Kādi ir riski? Opioīdu pārdozēšana var atgadīties ikvienam – pat pirmajā lietošanas reizē un neatkarīgi no tā, vai opioīdi ir ārsta izrakstīti vai iegūti nelegālā ceļā. Nelegāli iegādātas vielas var saturēt nelegālo fentanilu, kas ir viens no galvenajiem narkotiku pārdozēšanas izraisītas nāves cēloņiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Pārdozēšanas risks pieaug, ja opioīdus lieto kopā ar citām narkotikām, kas palēnina cilvēka pulsu un elpošanu – piemēram, alkoholu, recepšu depresantiem vai citiem opioīdiem. Cilvēkam, kurš ir pārdozējis opioīdus, var būt raksturīgi šādi simptomi:
- Ārkārtīgi bāla un/vai aukstiem sviedriem klāta seja
- Ļengans ķermenis
- Violeti/zili roku nagi vai lūpas
- Vemšana
- Cilvēks ir bezsamaņā vai nespēj pamosties vai runāt
- Ļoti lēna vai neesoša elpošana
- Lēns vai neesošs pulss
- Sašaurinātas zīlītes
Naloksons ir dzīvību glābjošas zāles, kas pārdozēšanas gadījumā neitralizē opioīdu iedarbību. Daudzās valstīs naloksons ir bezrecepšu medikaments, kuru var brīvi iegādāties aptiekās. Naloksons ir degunā smidzināms vai injicējams medikaments. Pēc naloksona izmantošanas nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam, jo tā iedarbība ilgst tikai 30–90 minūtes. Ja cilvēks 3 minūšu laikā pēc naloksona devas saņemšanas nereaģē – piemēram, nepamostas –, izmantojiet vēl vienu devu. Palieciet ar cilvēku, līdz ierodas palīdzība.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Opioīdu lietošana īstermiņā var izraisīt atsāpināšanu, miegainību, nelabumu, aizcietējumu, eiforiju, palēninātu elpošanu un nāvi no pārdozēšanas. Dažiem cilvēkiem regulāra opioīdu lietošana var izraisīt atkarību. Ilgtermiņā var rasties pieradums, vēdera krampji, aknu vai nieru slimības un ar šļirču lietošanu saistītas infekcijas un traumas.
Alkohols
Kas ir alkohols? Alkohols rodas, rūgstot raugam, cukuram un cietēm. Alkohols ir pasaulē visplašāk lietotā narkotiskā viela. Pastāv daudzi dažādi alkohola veidi, tostarp alus, vīns un stiprais alkohols (piemēram, degvīns, rums, džins un viskijs). Alkohols ir atrodams arī citu dzērienu – piemēram, gāzēto alkoholisko kokteiļu un alkoholiskās kombučas – sastāvā.
Kādi ir riski? Alkoholu var pārdozēt (to sauc par saindēšanos ar alkoholu). Cilvēks, kurš ir bezsamaņā vai nav pamodināms, var būt saindējies ar alkoholu un atrasties nāves briesmās. Ja tev ir aizdomas, ka kāds ir saindējies ar alkoholu, nekavējoties sazinies ar neatliekamās palīdzības dienestu. Saindēšanās ar alkoholu pazīmes ir:
- Apjukums
- Pārmērīga vemšana
- Krampji
- Lēna vai neregulāra elpošana
- Zilgana vai bāla āda
- Zema ķermeņa temperatūra
- Grūtības palikt pie samaņas
- Samaņas zaudēšana un neatgūšana
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Alkohols īstermiņā var padarīt cilvēku runātīgu, atslābinātu vai īpaši sabiedrisku, taču var izraisīt arī trauksmi vai agresiju. Izdzerot daudz alkohola, cilvēkam var parādīties grūtības skaidri runāt, koordinācijas traucējumi vai atmiņas zudums, un nākamajā dienā var iestāties paģiras – palēnināta reakcija, grūtības staigāt vai motorikas un uztveres traucējumi, pazeminātas psiholoģiskās barjeras, traucēta spriestspēja, vemšana, koma, atmiņas zudums un atslābums. Ilgtermiņā alkohola lietošana var izraisīt testosterona līmeņa kritumu vai impotenci, aknu slimības, vēzi un čūlas. Tāpat alkohols var radīt grumbas, sausu ādu un nezūdošu piesārtumu sejā.
Kas vēl man jāzina? Alkohola lietošana kopā ar citām narkotikām – piemēram, opioīdiem, recepšu depresantiem, kokaīnu, metamfetamīnu un ketamīnu – var būt ļoti bīstama. Šāda rīcība var palēnināt elpošanu, mazinot skābekļa plūsmu un liekot smadzenēm sākt apturēt orgānu darbību.
Tāpat alkohols ir saistīts ar traumām un negadījumiem, sevišķi, ja pēc tā lietošanas cilvēks sēžas pie stūres. Transportlīdzekļa vadīšana pat pēc dažiem dzērieniem ir bīstama. Braukšana vieglā reibumā var būt tikpat bīstama kā braukšana dzērumā. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola ietekmē ik gadu izraisa simtiem tūkstošu nāvju.
Tabaka
Kas ir tabaka? Tabaka ir augs, kura lapas tiek žāvētas un izmantotas, piemēram, cigarešu ražošanā. Tabakas sastāvā ir nikotīns, kas izraisa labsajūtu vai enerģijas pieplūdumu, kā arī atkarību. Pastāv dažādi tabakas veidi:
- Cigaretes ir tabakas lapas, kas satītas plānā papīrā. Šī ir visplašāk lietotā tabakas forma.
- Cigāri, mazie cigāri un cigarillas sastāv no tabakas, kas ietīta brūnā papīrā vai veselās tabakas lapās. Mazie cigāri un cigarillas bieži ir aromatizēti.
- Ūdenspīpes (jeb šišas) tabaka ir aromatizēta tabaka smēķēšanai ūdenspīpē.
- Bezdūmu tabaka ir tabaka, ko nav paredzēts smēķēt vai dedzināt. Pastāv dažādi bezdūmu tabakas veidi, piemēram, zelējamā tabaka, šņaucamā tabaka, snuss un šķīstošā tabaka.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā tabakas lietošana aktivizē ar labsajūtas radīšanu saistītās smadzeņu daļas. Tāpat nikotīns var izraisīt enerģijas pieplūdumu, reiboni, nelabumu, stimulāciju vai atslābumu. Tas var paaugstināt asinsspiedienu un paātrināt elpošanu un pulsu, tā radot enerģijas pieplūduma sajūtu. Tāpat tabakas lietošana var izraisīt dzeltējošus zobus un nagus un pēc dūmiem smakojošu elpu, matus un apģērbu. Nikotīns ir atkarību izraisoša viela, tāpēc tabakas lietošana dažiem cilvēkiem var izraisīt atkarību. Ilgtermiņā tabakas lietošana izraisa plaušu slimības, vairāku veidu vēzi, sirds slimības un insultu, kā arī paaugstina diabēta risku. Tāpat tā palielina hroniska bronhīta, kataraktu un pneimonijas risku.
Kad kāds smēķē, apkārtējie kļūst par pasīvajiem smēķētājiem – tā sauc cilvēkus, kuri ieelpo smēķētāja izelpotos dūmus. Pasīvā smēķēšana var kaitēt nesmēķētāju un mīļdzīvnieku veselībai.
Veipošanas ierīces un e-cigaretes
Kas ir veipošanas ierīces un e-cigaretes? Veipošanas ierīcēm un e-cigaretēm ir daudz nosaukumu – tās var būt pazīstamas kā veipi, elektroniskās cigaretes, tvaicēšanas ierīces, elektroniskās nikotīna piegādes sistēmas (ENDS) un ne tikai. E-cigarešu lietotāji ieelpo aerosolu, kas rodas, karsējot īpašu e-cigarešu šķidrumu. Pastāv simtiem dažādu e-cigarešu un tūkstošiem dažādu šķidrumu. E-cigarešu šķidrums var saturēt dažādas vielas, tostarp atkarību izraisošo nikotīnu, ko iegūst no tabakas augiem. “Beztabakas nikotīnu” ražo sintētiski, un tas ir tikpat atkarību izraisošs kā no tabakas iegūtais.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? E-cigarešu lietošana īstermiņā aktivizē ar labsajūtas radīšanu saistītās smadzeņu daļas un var radīt enerģijas pieplūdumu, reiboni, nelabumu, stimulāciju vai atslābumu. Tā var palielināt asinsspiedienu, paātrināt elpošanu un pulsu un pakļaut cilvēku ķīmisko vielu iedarbībai, kas rodas, karsējot ierīcē esošos sildelementus. Nikotīns ir atkarību izraisoša viela, tāpēc nikotīnu saturošu e-cigarešu lietošana dažiem cilvēkiem var izraisīt atkarību. E-cigarešu aktīvās un pasīvās lietošanas ilgtermiņa iedarbība pagaidām ir nezināma. Taču nikotīnam ir negatīva ietekme uz smadzeņu attīstību. Tāpat jaunākie dati liecina par iespējamu saikni ar hroniskām plaušu slimībām un astmu.
Marihuāna/kaņepe
Kas ir marihuāna? Marihuānu iegūst no žāvētām kaņepju augu daļām. Marihuānai ir daudz dažādu žargona nosaukumu. Marihuānu parasti smēķē, satinot cigaretē (“kāsītī” vai “blantā”), dedzina pīpē vai ūdenspīpē (“bongā”) vai patērē ēdienu un dzērienu sastāvā. Marihuāna dažās pasaules valstīs (un daudzos ASV štatos) ir legāla lietošanai vai nu izklaides nolūkā (tas nozīmē, ka to pēc pilngadības sasniegšanas var iegādāties ikviens), vai medicīnā (tas nozīmē, ka to pēc pilngadības sasniegšanas var iegādāties ar ārsta recepti). Dažās valstīs kanabinoīdus (kaņepju augos atrodamās vielas) saturošas zāles izraksta cilvēkiem, kam ir reti sastopamu formu epilepsija, cilvēkiem, kas saņem vēža ķīmijterapiju, cilvēkiem, kas HIV/AIDS ietekmē zaudē ēstgribu, un cilvēkiem ar hroniskām sāpēm.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Marihuānas lietošana īstermiņā var izraisīt uztveres izmaiņas, atslābumu, miegainību, noskaņojuma izmaiņas, atsāpināšanu, palielinātu ēstgribu un grūtības domāt un risināt problēmas. Marihuānas lietošanas ietekme ilgtermiņā pagaidām ir nezināma un tiek pētīta.
Sintētiskie kanabinoīdi
Kas ir sintētiskie kanabinoīdi? Sintētiskie kanabinoīdi ir mākslīgi radītas vielas ar marihuānas galvenajai psihoaktīvajai sastāvdaļai – THC – līdzīgu iedarbību. Sintētiskos kanabinoīdus sauc arī par sintētisko marihuānu. Sintētiskie kanabinoīdi ir žāvēta viela, kas atgādina ziedlapiņu maisījumu un ko var smēķēt vai patērēt ēdot.
Kādi ir riski? Sintētiskos kanabinoīdus atšķirībā no marihuānas var pārdozēt. Sintētiskos kanabinoīdus reizēm slepus sajauc ar citām narkotikām, palielinot pārdozēšanas risku.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā sintētiskie kanabinoīdi var izraisīt atslābumu, aizmāršību, nogurumu un izsalkumu. Tāpat cilvēki var piedzīvot halucinācijas, paranoju, panikas lēkmes, paātrinātu sirdsdarbību, vemšanu, satraukumu, apjukumu, trauksmi un paaugstinātu asinsspiedienu. Sintētisko kanabinoīdu ietekme uz veselību ilgtermiņā ir nezināma.
Recepšu depresanti
Kas ir recepšu depresanti? Recepšu depresanti ir zāles, kas palēnina smadzeņu darbību un izraisa miegainību. Recepšu depresantus sauc arī par benzodiazepīniem, nomierinošiem līdzekļiem vai trankvilizatoriem. Cilvēki mēdz recepšu depresantus lietot, lai mazinātu trauksmi vai problēmas ar miegu.
Kāda ir sajūta? Recepšu depresanti var izraisīt miegainību, atslābumu, mieru, koordinācijas traucējumus, apjukumu un dezorientāciju. Pārtraucot lietošanu, var rasties tādi simptomi kā satraukums, trauksme, bezmiegs, pārāk izteikti refleksi, drebuļi, paaugstināts pulss un asinsspiediens, halucinācijas, tieksme pēc lietošanas un pat krampji.
Kādi ir riski? Recepšu depresantus var pārdozēt. Pārdozēšanas risks pieaug, ja recepšu depresantus lieto kopā ar opioīdiem vai alkoholu, jo gan opioīdi, gan alkohols un recepšu depresanti palēnina elpošanu. Novērst recepšu depresantu pārdozēšanu var ar medikamentu, kura nosaukums ir flumazenils. Šis medikaments ir pieejams tikai neatliekamās palīdzības mediķiem.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Recepšu medikamenti īstermiņā var izraisīt grūtības skaidri runāt un koncentrēties, sausu muti, lēnu elpošanu un atmiņas problēmas. Recepšu depresantu lietošanas ietekme ilgtermiņā ir nezināma.
Kokaīns
Kas ir kokaīns? Kokaīns ir narkotika, ko iegūst, apstrādājot Dienvidamerikā sastopamā kokas auga lapas. Kokaīns sastopams kā balts pulveris vai kristāls, kuru var iešņaukt, smēķēt vai injicēt. Kokaīns un kreka kokaīns ķīmiski tikpat kā neatšķiras. Galvenā atšķirība ir patēriņa metode: kokaīnu pulvera formā šņauc, injicē vai norij, savukārt kreka kokaīnu smēķē.
Kādi ir riski? Kokaīnu var pārdozēt. Pārdozēšanas risks pieaug, ja kokaīnu lieto kopā ar citām narkotikām vai alkoholu. Tāpat kokaīnu reizēm slepus atšķaida vai sajauc ar citām narkotikām – tas palielina pārdozēšanas risku.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā kokaīna lietošana var izraisīt modrību, trauksmes sajūtu, sajūsmu, laimes sajūtu, paniku, paranoju un satraukumu, kā arī paaugstinātu ķermeņa temperatūru un paātrinātu pulsu. Tāpat cilvēkiem, kas lieto kokaīnu, var būt raksturīga vardarbīga vai neparedzama rīcība, un viņi var piedzīvot psihozi, infarktu, insultu, krampjus vai komu. Ilgtermiņā kokaīna lietošana var izraisīt izmaiņas smadzenēs, ožas zudumu, infekcijas, svara zudumu un sirds un plaušu bojājumus.
Metamfetamīns
Kas ir metamfetamīns? Metamfetamīns (angliski saukts arī par “meth”) ir balta pulvera vai tablešu formā sastopams stimulants, savukārt “kristāla metamfetamīns” atgādina stikla vai ledus lauskas.
Kādi ir riski? Metamfetamīnu var pārdozēt. Pēdējo gadu laikā ir pieaudzis ar metamfetamīnu saistīto pārdozēšanas gadījumu skaits. Pārdozēšanas risks pieaug, ja metamfetamīnu lieto kopā ar citām narkotikām vai alkoholu. Metamfetamīnu reizēm slepus atšķaida vai sajauc ar citām narkotikām – tas palielina pārdozēšanas risku.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā metamfetamīns var izraisīt modrību, psiholoģisko barjeru zudumu, aizrautību, nespēju aizmigt, samazinātu ēstgribu, paātrinātu pulsu, palielinātu asinsspiedienu, reiboni un nelabumu. Dažiem cilvēkiem metamfetamīns var izraisīt atkarību, sevišķi, ja to injicē vai smēķē. Ilgtermiņā metamfetamīns var izraisīt vardarbīgu uzvedību, trauksmi, prāta aptumsumu, halucinācijas, bezmiegu, nopietnu svara zudumu, smagas zobu problēmas, apjukumu un spēcīgu niezi.
Recepšu stimulanti
Kas ir recepšu stimulanti? Recepšu stimulanti ir medikamenti, ar kuriem ārstē uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), narkolepsiju (pēkšņu un nekontrolējamu iemigšanu) un astmu.
Kādi ir riski? Recepšu stimulantus var pārdozēt. Risks pieaug, lietojot stimulantus kopā ar alkoholu.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā recepšu stimulanti var palielināt asinsspiedienu, paātrināt pulsu, sašaurināt asinsvadus, palielināt cukura līmeni asinīs un atvērt elpceļus (tāpēc tie noder cilvēkiem, kam ir astma). Tie var izraisīt nomoda sajūtu, sajūsmu, modrību, enerģijas pieplūdumu, satraukumu vai agresiju. Lielās devās recepšu stimulanti var izraisīt bīstami augstu ķermeņa temperatūru, neregulāru pulsu, infarktu un krampjus. Ilgtermiņā lietošana var izraisīt paranoju, psihozi, dusmas un sirds problēmas.
MDMA
Kas ir MDMA? MDMA sauc arī par “molliju” un “ekstazī”. MDMA visbiežāk sastopams kā pulveris vai dažādu formu un krāsu tabletes.
Kādi ir riski? Cilvēki reti mirst no tīra MDMA pārdozēšanas. Taču pārdozēšanas risks pieaug, lietojot MDMA kopā ar citām narkotikām.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā MDMA var pazemināt psiholoģiskās barjeras, pastiprināt noteiktu sajūtu uztveri, paātrināt pulsu un paaugstināt asinsspiedienu, izraisīt nelabumu, ģībšanu, svīšanu vai aukstuma viļņus un būtiski palielināt ķermeņa temperatūru. Iedarbība ilgtermiņā ir nezināma, taču var būt saistīta ar spēju mācīties un atmiņu.
Psihedēliskās/halucinogēnās vielas
Kas ir psihedēliskās vielas? Psihedēliskās vielas bieži sauc par halucinogēniem. Pastāv dažādi psihedēlisko vielu veidi. Tas ietver mākslīgi radītas narkotikas, piemēram, LSD un PCP, noteiktās sēnēs atrodamo psilocibīnu, kā arī noteiktos augos atrodamo vai laboratorijā izgatavojamo DMT (jeb ajavasku) un peijotu (jeb meskalīnu). Dažviet pasaulē psihedēliskās vielas izmanto ārstniecībā, parasti, lai ārstētu tādus garīgās veselības traucējumus kā PTSS. Dažviet pasaulē noteiktās pamatiedzīvotāju kultūrās ajavasku un meskalīnu izmanto reliģiskos rituālos.
Kādi ir riski? Pārdozēšana no tīrām psihedēliskajām vielām ir maz ticama, taču pārdozēšanas risks pieaug, tās lietojot kopā ar citām narkotikām.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā cilvēkam var rasties garastāvokļa svārstības, sajūtu un redzes ilūzijas, eiforijas, enerģijas un trauksmes sajūta, traucēta spēja loģiski domāt, sazināties ar citiem un atpazīt realitāti, paaugstināts asinsspiediens un paātrināts pulss, reibonis un ēstgribas zudums. Psihedēlisko vielu lietošanai reti ir ilgtermiņa iedarbība, taču tā var ietvert paranoju, garastāvokļa svārstības vai biedējošas vizuālas halucinācijas.
Ketamīns
Kas ir ketamīns? Ketamīns ir mākslīgi radīts medikaments, kuru mediķi un veterināri izmanto anestēzijai vai sāpju nomākšanai.
Kādi ir riski? Ketamīnu var pārdozēt. Pārdozēšanas risks pieaug, ja ketamīnu lieto kopā ar citām narkotikām vai alkoholu.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Ketamīna lietošana īstermiņā var izraisīt uzmanības, mācīšanās un atmiņas problēmas, radīt laimes, atsvešinātības, trauksmes vai apjukuma sajūtu, izraisīt halucinācijas, nomierinošu iedarbību vai samaņas/reakcijas zudumu, apjukumu, paaugstinātu asinsspiedienu un bīstami palēninātu elpošanu. Ilgtermiņā ketamīna lietošana var izraisīt depresiju, atmiņas problēmas, čūlas, sāpes vēderā vai urīnpūslī un nieru problēmas.
Slāpekļa oksīds un citi inhalanti
Kas ir inhalanti? Inhalanti ir vielas, ko cilvēki uzņem ar ieelpu. Inhalanti var būt dažādu preču (piemēram, krāsas aerosolu, marķieru, līmes un tīrīšanas līdzekļu) sastāvā. Arī slāpekļa oksīds jeb smieklu gāze ir inhalants. Daudzu inhalantu apreibinošā iedarbība ilgst vien dažas minūtes.
Kādi ir riski? Inhalantus var pārdozēt. Tā kā inhalanti satur ļoti koncentrētas ķīmiskas vielas, arī viena lietošanas reize var izraisīt nāvi (to angliski sauc par “sudden sniffing death” jeb pēkšņo nāvi pēc ostīšanas).
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā inhalantu lietošana var izraisīt apjukumu, nelabumu, reiboni, neskaidru runu, eiforiju, skurbuma sajūtu, laimi, koordinācijas trūkumu, miegainību, reiboni, halucinācijas vai prāta aptumsumu, galvassāpes, sirds mazspēju, krampjus, komu un nāvi no nosmakšanas. Ilgtermiņā inhalantu lietošana var izraisīt aknu, nieru un kaulu smadzeņu bojājumus, nervu bojājumus un smadzeņu bojājumus, kas var radīt domāšanas, kustību, redzes un dzirdes problēmas.
Bezrecepšu zāles
Kas ir bezrecepšu zāles? Bezrecepšu zāles palīdz mazināt drudzi, sāpes, caureju un alerģijas. Dažām bezrecepšu zālēm, ja tās nepareizi lieto, var būt psihoaktīva iedarbība – tas ietver tādas alerģijas zāles kā difenhidramīnu, klepus zāles, kas satur dekstrometorfānu/DXM (zāļu nosaukumā bieži iekļauta norāde “DM”) un caurejas zāles, kas satur loperamīdu.
Kādi ir riski? Visas šīs bezrecepšu zāles var pārdozēt. Cilvēkam, kurš ir pārdozējis DXM saturošas klepus zāles, var palīdzēt naloksons.
Kāda ir īstermiņa un ilgtermiņa iedarbība? Īstermiņā šo bezrecepšu zāļu lietošana var izraisīt halucinācijas, eiforiju, enerģijas pieplūdumu, nemieru, neskaidru runu, paātrinātu pulsu un paaugstinātu asinsspiedienu, sirds problēmas, krampjus, reiboni, nelabumu un vemšanu. Šo bezrecepšu zāļu iedarbība ilgtermiņā ir nezināma.
Dalīšanās ar piedzīvoto platformā TikTok
Platforma TikTok tev sniedz lieliskas iespējas iedvesmot un izglītot kopienu, daloties stāstā par to, kā tevi ietekmējusi apreibinošo vielu lietošana. Tavs stāsts var palīdzēt vai sniegt atbalstu kādam citam. TikTok pastāv, pateicoties mūsu kopienas dalībniekiem. Drošas un pozitīvas vides veidošana ir mūsu visu atbildība.
Taču izšķiršanās par to, vai vēlies dalīties ar savu stāstu, ir svarīgs personīgs lēmums. Ja izlemsi ar savu stāstu dalīties, apdomā publicējamo saturu, jo tas var satraukt vai būt nepatīkams citiem. Tāpat cilvēki pēc tava stāsta uzzināšanas var uzdot jautājumus vai dalīties savā pieredzē. Tāpat mēs esam izstrādājuši vispārīgāku labklājības ceļvedi,ja vēlies palasīt par dalīšanos ar stāstiem, kas saistīti ar garīgo veselību.
Pirms dalies ar savu ar apreibinošo vielu lietošanu saistīto pieredzi platformā TikTok, pajautā sev:
- Kam jāredz tavs stāsts? Vai vēlies dalīties tikai ar tuvākajiem draugiem un ģimenes locekļiem vai arī ar plašāku auditoriju?
- Kāpēc tu vēlies dalīties? Vai tu vēlies gūt atbalstu vai atbalstīt citus?
- Vai dalīšanās ar tavu stāstu būtu noderīga tev vai citiem? Vai tā varētu kādam kaitēt?
- Ja tavs stāsts ir par cita cilvēka apreibinošo vielu lietošanu, kā šis cilvēks justos, ieraugot tavu ierakstu? Vai tev ir šī cilvēka atļauja dalīties ar stāstu par viņu?
- Kā tu reaģēsi uz atbildēm? Reaģējot uz tavu ierakstu arī citi var dalīties ar sarežģītiem stāstiem vai paust viedokļus, ko tev var būt grūti uzklausīt.
Pēc atbildēšanas uz šiem jautājumiem un izlemšanas ar stāstu dalīties ņem vērā šos ieraksta izveides ieteikumus:
- Ja tavs ieraksts ir par atveseļošanos, izmanto uz atveseļošanos vērstus tēmturus, lai iesaistītos platformā TikTok jau notiekošās sarunās (piemēram, #recoverytok, #addictionawareness, #quitsmoking, #fentanylawareness).
- Sava stāsta ietvaros neatklāj un neizplati baumas par citu cilvēku pieredzi ar apreibinošo vielu lietošanu, ārstēšanos un atveseļošanos. Nepiemini kādu citu, ja šis cilvēks tev nav devis atļauju to darīt.
- Mudini cilvēkus meklēt atbalstu un apver iespēju iekļaut video un uzrakstā vietējās palīdzības līnijas tālruni.
- Cilvēku pieredze ir atšķirīga, tāpēc nesalīdzini savu pieredzi ar citu piedzīvoto. Ja cilvēki atbild uz tavu stāstu, izrādi iejūtību un empātiju.
Kā varu iesaistīties TikTok kopienā, kas apspriež atveseļošanos (“RecoveryTok”)?
Esam novērojuši, ka mūsu kopiena izmanto tēmturus, piemēram, #recoverytok, #sobertok, #addictionawareness, #sobercurious, kā arī #sobernative, #blackandsober, #soberlatina, #sobergay, #soberlesbian, un #transandsober, kas ļauj cilvēkiem sarunāties, mācīties un citam citu iedrošināt.
Ja tu meklē atbalstošu kopienu, kurā dalīties ar savu atveseļošanās pieredzi, vēlies iepazīt citus kopienas dalībniekus, kuru pieredze līdzinās tavai vai vienkārši netraucēti paskatīties TikTok video, šie tēmturi ir laba vieta, kur sākt.
Mēs paši izvēlamies nelietot noteiktus vārdus, piemēram, “skaidrā” (jo tie dažiem cilvēkiem var šķist stigmatizējoši), taču TikTok atbalsta cilvēku tiesības sevi identificēt, kā vien viņi vēlas. Mēs mudinām cilvēkus atrast domubiedrus, pamatojoties uz viņu pašnoteiktajām identitātēm.
Izjūti spiedienu pamēģināt narkotikas, alkoholu vai tabaku?
Draugiem, klasesbiedriem, kolēģiem un citiem apkārtējiem mūsu dzīvē ir liela nozīme. Taču dažkārt šie cilvēki var tevi mudināt vai uzstājīgi aicināt darīt ar apreibinošu vielu izmēģināšanu vai riskantu lietošanu saistītas lietas, kuras darot tu nejūties droši. Tas var notikt gan klātienē, gan tiešsaistē, un šādiem aicinājumiem var būt ļoti grūti pretoties. Lūk, dažas noderīgas lietas, ko iesakām paturēt prātā:
- Atceries, ka neesi viens. Var šķist, ka visi pārējie to dara, tomēr vairums cilvēku narkotikas nelieto.
- Sagatavojies. Zini, kā reaģēsi, ja kāds tev piedāvās narkotikas, tabaku vai alkoholu.
- Atrodi kādu uzticības personu, ar ko vari aprunāties – tas var būt kāds no vecākiem, brālis, māsa vai draugs. Izvēlies kādu, kam tu uzticies un kas tevi uzklausīs un palīdzēs izlemt, kā rīkoties dažādās situācijās.
- Pamēģini stingri un skaidri, taču nepiešķirot tam pārmērīgu nozīmi pateikt “nē”. Ja citi mēģina mainīt tavas domas, paliec pie sava.
- Pievērs uzmanību savām sajūtām. Ja tu jūti, ka ar situāciju kaut kas nav kārtībā, tev droši vien ir taisnība – pat tad, ja tavi draugi nesaskata problēmu.
- Ja tu noteiktu cilvēku kompānijā izjūti spiedienu izlikties par to, kas neesi, atkāpies un padomā. Varbūt ir pienācis laiks atrast jaunu draugu grupu.
Ja tev ir jautājumi par dažādu veidu narkotikām, apskati citas šīs lapas sadaļas vai apmeklē vietni Talk to Frank, lai uzzinātu vairāk.
Resursi un krīzes tālruņi
Vēlies ar kādu aprunāties? Cilvēkiem, kuri meklē palīdzību, ir pieejams atbalsts. Ja tu meklē resursus sev vai tuvam cilvēkam, piedāvājam dažus noderīgus meklēšanas rīkus, kas palīdzēs tev atrast ārstēšanas, atbalsta un atveseļošanās iespējas tavā tuvumā:
Kā ziņot par satraucošu TikTok saturu
Iesaiste plašākajā TikTok kopienā nozīmē arī rūpes par to, lai citi kopienas dalībnieki justos droši un saņemtu nepieciešamo atbalstu. Mēs tevi aicinām ziņot mums, ja tevi satrauc kāds cits platformas lietotājs. Tāpat vari izteikt savu viedokli, ja redzi kaut ko, kam, tavuprāt, nevajadzētu atrasties TikTok.
Gādājot par drošību un pozitīvu atmosfēru mūsu kopienā, mēs kopienas dalībniekiem sniedzam iespēju ziņot par saturu, kas pārkāpj mūsu Kopienas vadlīnijas. Visi ziņojumi ir anonīmi – tas nozīmē, ka, ja nolemsi ziņot par saturu, tā sākotnējais augšupielādētājs neuzzinās tavu identitāti!
Kā anonīmi ziņot par video:
Ja platformā TikTok redzi video, kas, tavuprāt, pārkāpj mūsu Kopienas vadlīnijas, ziņo mums par to.
Lai ziņotu par video TikTok lietotnē:
- Dodies uz video, par kuru jāziņo.
- Nospied un turi video.
- Atlasi iespēju Ziņot, pieskaries iespējai “Nelegālas darbības un reglamentētās preces” un iesniedz ziņojumu sadaļā “Narkotikas un kontrolējamās vielas”.
- Ziņot par platformā TikTok atrodamo saturu vari arī mūsu tiešsaistes veidlapā
Kas notiek, kad tu ziņo par saturu:
- Mēs izmantojam automātisko un manuālo moderēšanu, lai pārbaudītu, vai saturs pārkāpj mūsu Kopienas vadlīnijas, un atbilstoši rīkojamies.
- Mēs tevi informēsim par tava ziņojuma statusu un gaitu tavā iesūtnē.
Vecākiem un aprūpētājiem: kā runāt ar bērnu par apreibinošo vielu lietošanu
Vecākiem un aprūpētājiem bērna dzīvē ir liela nozīme, un viņi var būtiski ietekmēt bērna pieredzi ar apreibinošo vielu lietošanu. Taču runāt ar bērnu par šo tēmu nav viegli. Lūk, daži padomi, kas var noderēt, runājot ar bērnu par apreibinošo vielu lietošanu.
Esi lietas kursā
- Bērni mēdz sākt eksperimentēt ar apreibinošajām vielām pēc kāda drauga piedāvājuma. Ja bērnam ciemos ir draugi, sasveicinies un stādies priekšā.
- Mudini bērnus iesaistīties aktivitātēs, kas viņiem patīk un viņus interesē. Uzturiet saziņu ar skolotājiem, treneriem un instruktoriem, lai zinātu, kā bērnam klājas.
- Piedāvājiet bērnam atbalstu un iedrošinājumu.
Atklāti runājiet par apreibinošo vielu lietošanu
- Nelasiet lekcijas. Jautā bērna patieso viedokli un uzklausi bērnu bez aizspriedumiem. Parādi, ka saproti, cik grūti ir būt bērna vecumā, un izrādi atbalstu.
- Padomā par to, kā atbildēsi, ja bērns jautās par tavu pieredzi ar apreibinošo vielu lietošanu. Ja tev ir pieredze ar apreibinošo vielu lietošanu, vari dalīties ar mācībām, ko no tās guvi.
- Ir daudz materiālu, kas palīdzēs veidot sarunu par apreibinošo vielu lietošanu. Organizācija Partnership to End Addiction piedāvā sarunu tēmas dažādām vecuma grupām un sarunu tēmas, kas palīdz uzturēt saikni ar pusaudzi.
Citas darbības, ko vari veikt
- Izvirzi noteikumus un nosaki sekas, taču vienlaikus piedāvā risinājumu. Piemēram, vari paskaidrot, ka nekādā gadījumā nedrīkst kāpt automašīnā ar cilvēku, kurš ir lietojis alkoholu. Taču vienlaikus pastāsti bērnam, ka viņš jebkurā situācijā, kur nav iespējas tikt mājās, var tev zvanīt, un tu bez liekiem jautājumiem aizbrauksi viņam pakaļ.
- Esi lietas kursā par bērna nodarbēm un atrašanās vietu.
- Ja mājās ir recepšu vai bezrecepšu medikamenti, uzraugi tos.
Atruna
TikTok drošības centra resursi un ceļveži nenodrošina garīgās veselības vai medicīnas pakalpojumus. TikTok “Resursi atbalstam saistībā ar apreibinošajām vielām” neaizstāj medicīnisku, psiholoģisku vai psihiatrisku diagnozi, ārstēšanu vai konsultāciju. TikTok radītais un izplatītais saturs ir paredzēts tikai informatīviem un izglītojošiem mērķiem. Neatsaki un neatliec vēršanos pie profesionāļa TikTok sniegto pakalpojumu vai izglītojošo materiālu pieejamības dēļ.